Sēņu Laiks

REDAKCIJAS SLEJA

Beidzot ziemas sniegs un sals ir klāt, un Jūs droši vien pēc grūtas darbadienas sēžat pie sava datora ar karstas tējas tasi rokās. Jā, starp citu, ja labi pameklētu, Latvijas mežos arī šobrīd vēl varētu atrast kādu sēni (bez daudzgadīgajām piepēm). Lai vai kā, ziema tomēr vairāk ir piemērota intelektuālam darbam omulīgās telpās nevis sēņošanai. Tā arī pasaules sēņu audzēšanas guru Pols Stametss (Paul Stamets, redzams attēlā pie savas sēņu kultūru kolekcijas) šobrīd liek pēdējos punktus uz "i" savai jaunajai grāmatai "Mycelium Running", kuras atvēršanas svētki paredzēti 2005. gadā. Savā ziņā šī grāmata būs revolucionāra (pilnīgi noteikti gada grāmata mikoloģijas jomā). Apakšvirsraksts skan tā - A Guide to Healing Planet through Gardening with Gourmet and Medicinal Mushrooms. Grāmatā Stametss stāstīs par to, kā ar sēņu kultivēšanu iespējams glābt pasauli. Jā, jā - Jūs nepārklausījāties - mikorestorācija, mikofiltrācija, mikomežsaimniecība un mikoremediācija. Stametsa acīs sēnes ir Jēzus otrā atnākšana. Ar sēņu palīdzību mēs nākotnē varēsim likvidēt ekoloģisko katastrofu sekas, naftas un ķīmisko piesārņojumu, atjaunot ekosistēmas un ārstēt smagas slimības.

Intervija ar Polu Stametsu (KPFA, 27.10.2004)

Intervija ar Polu Stametsu (wbur, 12.02.2002)

SĒŅU ZIŅAS

Itālijā atvērts baltajai trifelei (Tuber magnatum) veltīts muzejs. Durvis apmeklētājiem tas vēris šā gada 13. novembrī. Muzejs ierīkots kādā trīspadsmitā gadsimta pilī, kas atrodas nelielā Toskānas ciematā San Giovanni d'Asso. Baltās trifeles, ko romieši savā laikā izmantojuši kā afrodiziaku, mūsdienās pazīstamas ne tikai kā ļoti augstu vērtēta ēdmaņa, bet arī kā dārgākās sēnes pasaulē. Nedēļu atpakaļ kādā labdarības izsolē Romā viena šāda trifele, kuras masa nedaudz pārsniedza kilogramu, pārdota par 31,600 eirām. Sēni nopircis kāds itāļu-amerikāņu restorānu īpašnieks Makss Džiambelli (Max Giambelli). Lai gan šī ir lielākā jebkad samaksātā summa par trifeli, pati sēne, kura par to tika nopirkta, nebūt nebija tā iespaidīgākā. Šis tituls pienākas 1954. gadā atrastajai 2.52 kilogramus smagajai trifelei, kura vēlāk kā dāvana tika pasniegta toreizējam ASV prezidentam Dvaitam Eizenhaueram (Dwight Eisenhower). Trifeļu muzeja iekārtošanai pieaicināti tika trīs cilvēki - farmaceits, botāniķis un šefpavārs. "Tas nebūs vienkārši muzejs, tas būs izaicinājums cilvēka maņām", dienu pirms muzeja atvēršanas apgalvoja ciemata grāmatvedis Enco Frančini (Enzo Francini). Muzeja ekspozīcija, kas papildināta ar videomateriāliem un dažādām interaktīvām programmām, apmeklētājus iepazīstina ar pašu izslavēto sēni, tās vēsturi, kā arī ar tās vākšanas metodēm. Visvairāk muzeja veidotāji lepojas ar smaržu izstādi, kurā iespējams nobaudīt dažādu trifeļu veidu aromātus. "Ir iemesls, kāpēc trifelēm tiek piedēvētas afrodiziaka īpašības", teica Frančini kungs, "Lai gan gluži Viagra tās nav, mūsu veiktie ķīmiskie testi ir parādījuši, ka to aromātam piemīt nomierinošs efekts, kas cilvēkus noskaņo uz mīlestības nots." Īpaši trifeļu meklēšanai trenēti suņi, kas tiek uzskatīti par vērtīgākiem palīgiem trifeļu medībās nekā cūkas, kas savu atradumu lielākoties uzreiz notiesā, Itālijā var maksāt tūkstošiem eiru. "Trifeles Itālijā nav tikai pārtikas produkts, tās ir daļa no mūsu kultūras," savu stāstāmo pabeidz Frančini.

Noslēpumainā slepkava - mirdzošā karotene (Pleurocybella porrigens). Uzlecošās saules zemi pāršalcis neizskaidrojamu nāvju vilnis. Vainīgā visticamāk ir mirdzošā karotene, kas Japānā pazīstama ar nosaukumu Sugihiratake. Japānas Veselības, Darba un Labklājības ministrija ir brīdinājusi iedzīvotājus atturēties no šīs sēnes lietošanas uzturā. Līdz novembra sākumam astoņās Japānas prefektūrās reģistrēti vairāk nekā 50 saindēšanās gadījumi, un vairāk nekā 14 nāves, ko izraisījusi smaga smadzeņu slimība. Lai gan Eiropā mirdzošā karotene nav iecienīta (lielākajā daļā sēņu sugu noteicēju tā apzīmēta kā neēdama), Japānā to uzturā lieto jau simtiem gadu. Īpaši no šīs sēnes piesargāties ieteicams cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem. Lielākā daļa cietušo un bojā gājušo ir vecāka gadagājuma cilvēki. Nāves cēlonis - akūta encefalopātija. Pilnīga skaidrība vēljoprojām nav gūta. Neviens no cietušaijem nav izrādījis tipiskās saindēšanās ar sēnēm pazīmes. Nav arī atrasti pierādījumi, ka saindēšanos būtu izraisījis kāds sēnes parazīts (pelējums u.tml.) vai, ka par iemeslu būtu kalpojušas kādas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās ķimikālijas, kas uzkrājušās sēnēs. Daži eksperti uzskata, ka pagājušās vasaras karstie un mitrie laika apstākļi mirdzošajās karotenēs varētu būt izraisījuši ķīmiskas izmaiņas. Esiet piesardzīgi!

Zinātniekiem laboratorijā izdevies "atdzīvināt" vairāk nekā 180,000 gadus senu askusēni Aspergillus sydowii. Mikroskopiskās sēnes Indijas zinātnieki izaudzējuši no kultūras, kas iegūta no okeāna dzīļu nogulsnēm. Nogulšņu vecums tiek lēsts starp 180,000 un 430,000 gadu. Šis fakts vēlreiz apstiprina neticamās mikroorganismu izdzīvošanas spējas. Aspergillus sydowii tagad oficiāli ir senākā sēne, ko kādam jebkad ir izdevies izaudzēt barotnē. Viena līdz četrus metrus metrus dziļie urbumi okeāna gruntī tika veikti vienā no Indijas okeāna dziļākajām vietām - Čagosas dziļvagā - 5904m zem jūras līmeņa. Tūlīt pēc izcelšanas no okeāna Dr. Chandralata Raghukumar un viņa kolēģi piesardzīgi izolēja grunts paraugus no apkārtējās vides, lai tie netiktu piesārņoti ar apkārtesošajiem mirkooorganismiem. Pēc tam sterilos apstākļos no izurbtā materiāla kodola, kas nebija saskāries ar urbi vai citām virsmām, tika paņemti mikroorganismu paraugi un pārvietoti agara barotnēs. Pētnieki domā, ka tie iepūsti okeānā, nogrimuši un nogulsnējušies. Vissenākie dzīvi atrastie mikroogranismi ir baktērijas, kas iegūtas no 25-40 miljonus gadu atpakaļ dzintarā ieslodzītas bites.

MIKOLOĢIJA

Sēnes un gravitācija. Drīz. Sēņu orientācija tlpā ir gravitropa. Pirmajā attēlā redzamie Flammulina velutipes augļķermeņi no micēlija izaudzēti kontrolētos apstākļos uz planētas Zeme 5 dienu laikā. Otrajā attēlā redzamie izaudzēti bezsvara apstākļos 7 dienās Spacelab D-2 misijas laikā. Uzmanību piesaista sēņu gravitropiskā orientācija telpā (uz zemes audzētās vērstas vertikāli, savukārt orbītā audzētās - haotiski visos virzienos). (Lasīt tālāk...)

Sēņu vākšana un identificēšana. Drīz. šūba dūba, sezona nokavēta, varat paciesties :-) Iekārto „sēņu žurnālu”, kur veikt nepieciešamās piezīmes par sēnēm. Tas var būt bloknots, klade vai, manis pēc, kaut vai plaukstdators – galvenais, lai tas Tev mežā nesagādātu liekas problēmas. Arī fotoaparāts ir ļoti laba lieta. Galu galā sēnes ir ārkārtīgi (!) skaistas (vēl viens iemesls, kāpēc tapa šī grāmata). Ideāla sēņu fotografēšanai ir digitālā fotokamera ar makrofotogrāfijas funkciju. Turklāt no tās sēņu attēlus ir ļoti viegli augšupielādēt starptīklā, kur simtiem izpalīdzīgu mikologu palīdzēs Tev tās identificēt. Ja dodies sēņot lielā un nepazīstamā mežā, paņem līdzi arī kompasu un karti. Latvijā gan nav tādu mežu, kur ir iespējams neglābjami pazust, taču pilnīga neziņa par savu atrašanās vietu reti ir patīkama (kaut gan zināmos apstākļos tāda mēdz būt). Vari paņemt līdzi arī kādu miniatūru taurīti vai ragu, kur iepūst, kad jūti, ka labi vairs nav. Cik zināms - kā mežā sauc, tā atskan. Vispār sēņot reti kāds dodas vienatnē. Ar draugiem ir gan jautrāk, gan drošāk, turklāt ir novērots fenomens, ka viens mēdz pamanīt tās sēnes, kuras nepamana otrs un otrādi. Ja tomēr esi vientuļais vilks, drošs paliek drošs, paņem līdzi arī mobilo tālruni. To gan iesaku pārsvarā turēt izslēgtu, un ieslēgt tikai ārkārtas situācijā. Tālruņa zvana treļļi mežā absolūti neiederas, bet, ja Tevi, nedod dievs, sakož čūska, vari laicīgi izsaukt ātro medicīnisko palīdzību. (Lasīt tālāk...)

Kas tad īsti ir sēnes? Jāsāk noteikti ar to, ka sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem, tās nesatur hlorofilu, tādēļ nespēj pašas sev saražot nepieciešamās barības vielas. Šinī aspektā sēnes vairāk atgādina dzīvniekus, jo tās pārtiek no jau gatavām citu organismu saražotajām organiskajām vielām. Taču sēnēm nav nervu sistēmas, orgānu, kā arī tām nepiemīt spēja pārvietoties, kas savukārt raksturīga dzīvniekiem. Turklāt sēnes vairojas ar mikroskopisku reproduktīvo vienību palīdzību, kuras sauc par sporām. Sporas pēc savas uzbūves ir daudz vienkāršākas nekā olas vai sēklas un lielākoties sastāv tikai no vienas šūnas. Ar vārdu sēne parasti saprot tikai sēnes virszemes reproduktīvo daļu jeb augļķermeni. Taču līdzīgi, kā ābols vai saulespuķu sēkliņa, sēne ir tikai daļa no vesela organisma. Daudzu sēņu uzbūve ir ārkārtīgi smalka un to dzīves cikli ir vieni no vissarežģītākajiem uz mūsu planētas. Precīzs dabā sastopamo sēņu sugu skaits nav zināms. Šobrīd dokumentētas aptuveni 40,000-50,000 dažādas sugas, taču to kopējais skaits tiek lēsts vismaz ap 90,000. Latvijā sastopamas vairāk kā 4000 dažādas sēņu sugas. (Lasīt vairāk...)

DAŽĀDI RAKSTI

Mazliet par sarkanajām mušmirēm. Pēdējā laikā Sēņu Laika redakcija ir saņēmuši vairākus jautājumus par Latvijā bieži sastopamo sarkano mušmiri (Amanita muscaria). Šobrīd redakcijā top raksts, kam vajadzētu atbildēt uz vismaz dažiem no tiem. (Lasīt vairāk...)

Vai tējas sēne ir sēne? Patiesībā tējas sēne, kas pazīstama arī zem vārda kombuča (kombu'cha), manžūrijas sēne, fungus japonicus u.c., ir jaukta simbiotisku raugu un baktēriju kultūra. Daudzi pat nenojauš, cik daudz un dažādām mikroorganismu sugām ir jāsaka paldies par šo frmentētās tējas dzērienu - Bacterium xylinum, Saccharomyces ludwigii, Saccharomyces Pombe, Bacterium gluconicum, Bacterium xylinoides, Bacterium katogenum, Pichia fermentans, Torulaspora delbrueckii, Candida stellata utt. u.t.jpr. Tiek uzskatīts, ka tējas sēne ir ārkārtīgi veselīga - tā pagarinot mūžu un palīdzot cīnīties pret neskaitāmām slimībām. (Lasīt vairāk...)

Viktorijas laikmeta psīhedēlija? Daudz tiek baumots par Lūisa Kerola saistību ar psihoaktīvajām vielām. Personīgi es nedomāju, ka Lūisa Kerola daiļradi ir iedvesmojušas halucinogēnas vielas, taču pilnībā neizslēdzu šādu iespēju. Tā kā ne rakstiskajos avotos (Kerola korespondencē un dienasgrāmatās), ne laikabiedru liecībās nav atrodamas nekādas norādes uz narkotiku lietošanu, šīs runas paliek spekulāciju līmenī, respektīvi - tās nevar ne apstiprināt, ne noliegt.Kā zināms Viktorijas laikmeta Anglijā viegli pieejams bija gan opijs, gan arī kokaīns un laudanums (uz spirta bāzes pagatavota opija tinktūra, kas Viktorijas laikmeta Anglijā bija tikpat populāra, kā mūsdienu pasaulē tailenols - to izrakstīja pret visu, sākot ar galvassāpēm un beidzot ar tuberkulozi). Visnotaļ droši var apgalvot, ka savas dzīves laikā Lūiss Kerols ar šīm vielām noteikti saskārās (un ne vienu reizi vien), taču to ietekme uz viņa personību un daiļradi ir vērtējama kā minimāla. (Lasīt vairāk...)

SĒŅU LAIKS IESAKA

Šomēnes iesakām Jums izlasīt Tomasa Kaigtlija (Thomas_Keightley) grāmatu "The World Guide to Gnomes, Fairies, Elves & Other Little People". Pirmo reizi tā tika izdota 1880. gadā un tūlīt pat iemantoja lasītāju atzinību un atstāja ļoti spēcīgu ietekmi uz Viktorijas laikmeta Anglijā salīdzinoši populāro elfu un feju tradīciju (ne velti tā vairākas reizes pārizdota un nopērkama arī mūsdienās, vairāk nekā simts gadus pēc sarakstīšanas). Grāmatā aprakstītas dažādas fantastiskas būtnes - elfi, rūķi, nāras, fejas, troļļi, milži, koboldi utt. u.t.jpr. no visām pasaules malām - Āfrikas, Skandināvijas, Lielbritānijas, Šveices, Vācijas, Islandes utt. Mēs uzskatām. ka papildus zināšanas par mazajām brīnumainajām būtnēm var padarīt Jūsu dzīvi tikai interesantāku. (Lasīt vairāk...)

P.S.

Jūs noteikti pamanījāt, ka Sēņu Laiks pagaidām vēl ir tikai tapšanas stadijā. Precīzāk sakot, lapas dzimšanas diena ir 2004. gada 22. novembris. Mēs ļoti ceram uz Jūsu sapratni un pacietību. Tikmēr iesakām Jums aplūkot citas Latvijas starptīkla lapas par sēnēm un mikoloģiju:

Latvijas Mikologu biedrība
Edgara Vimbas veidotās lapas "Latvijas Sēnes"
Sadaļa par sēnēm starptīkla sugu enciklopēdijā Latvijas Daba
Fungi of Latvia